Biocenozes veidi

Fitocenoze- augu kopa

Zoocenoze- dzīvnieku organismu kopa

Mikrobiocenoze -mikroorganismu kopa

Mikocenoze - sēņu kopa

 Avots: http://www.goerudio.com

Litosfēras iemītnieki

Litosfēra ir bagātīga zemes sastāvdaļa, tā ir mājvieta vairākiem dzīvajiem organismiem. Litosfērā to ir neskaitāmi daudz.
Litosfērā atrodamajiem organismiem katram ir sava nozīme dabā un vai cilvēku dzīvē, katrs  no organismiem ietilpst arī fitocenozē, zoocenozē, mikrobiocenozē vai mikocenozē.
Piemēri

Ābele - pārtikā izmantojams produkts, kurš ietilpst fitocenozē.

Lapsa - izmantojams apģērba (lapsādu kažoku utml.) pagatavošanā, samazina un kontrolē grauzēju skaitu. Iekļaujas zoocenozē.

Mušmire - darbojas kā dzīvnieku ārstniecības augs (nelielās devās). Iekļaujas mikocenozē,

Atmosfēra - Černobiļas atomkatastrofa

Naktī uz 1986. gada 26. aprīli,  atomelektrostacijā, blakus nelielajai Ukrainas pilsētiņai Černobiļai notika avārija, kas vēlāk tika atzīta par visbaisāko katastrofu cilvēces vēsturē.
Šajā naktī viena darbinieku grupa pārbaudīja reaktora avārijas dzesēšanas sistēmu, apzināti atslēdzot avārijas drošinātājus, kam būtu automātiski jāpārtrauc eksperiments gadījumā, ja kaut kas noietu greizi. Un tiešām nogāja greizi eksperiments,  44 sekundes pēc eksperimenta sākuma reaktors kļuva nekontrolējams. 1000 tonnu smagā plāksne, kas sedza ceturto energobloku, pēc sprādziena aizlidoja pa gaisu kā pūciņa, un reaktora grafīta apvalks aizdegās. Atmosfērā nonāca vairāk par 40 dažādu radionuklīdu veidu. Sprādziena kopējā jauda vairāk nekā 100 reizes pārsniedza Hirosimā un Nagasaki izmantoto kodolieroču sprādzienu spēku. No piesārņojuma cieta Baltkrievija, Ukraina un Krievija. 
Pēc oficiāliem datiem, uzreiz pēc katastrofas gāja bojā 31 cilvēks, bet 600 000 cilvēku, kuri piedalījās Černobiļas ugunsgrēka dzēšanā un seku likvidēšanā, saņēma lielu radiācijas devu. Pavisam tika apstaroti 8 400 000 triju minēto republiku (tagad — valstu) iedzīvotāji. Šis skaitlis ir lielāks par visu triju Baltijas valstu kopējo iedzīvotāju skaitu. Piesārņojums izplatījās aptuveni 155 000 kvadrātkilometru lielā teritorijā — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopējā teritorija ir 175 000 kvadrātkilometru. Evakuēja nepilnus 404 000 cilvēku, bet vairāki miljoni joprojām dzīvo radiācijas skartajā zonā. Speciālisti lēš, ka toreiz lielākā daļa radioaktīvo nokrišņu izkrita Baltkrievijas teritorijā, piesārņojot aptuveni trešo daļu valsts. 

Atmosfēras spiediens

Atmosfēra - Gaisa piesārņojums

Gaisa piesārņojums ir dažādu kaitīgo vielu nokļūšana atmosfērā lielos daudzumos , kuru gaisā nevajadzētu būt vai arī tām jābūt ļoti mazos daudzumos. Piesārņojumu galvenokārt rada rūpnīcas un transportlīdzekļi. Galvenie gaisa piesārņotāji ir Ogļekļa dioksīds jeb CO₂, Slāpekļa oksīdi, Sēra oksīds,Ogļūdeņraži, Aldehīdi, smagie metāli kā Pb, Cu, Zn, Cd, Cr un atmosfēras putekļi.

Gaisa piesārņojums ir bīstams ne tikai cilvēkiem, bet arī nodara ļaunumu visai dzīvajai dabai. Daudzu jaunu tehnoloģiju ieviešana atvieglo dzīvi, taču tehnoloģijas ieviešanai nepieciešama enerģija, ko galvenokārt iegūst , sadedzinot kurināmo -  akmeņogļes, naftu un dabasgāzi. Tā rezultātā gaisā izplūst miljoniem tonnu dažādu gāzu kopā ar pelnu, putekļu un kvēpu daļiņām. Lielu pilsētu problēma ir smoga novēršana. Tas veidojas no transportlīdzekļu izplūdes gāzēm un no ražošanas atkritumu gāzēm.




                      Informācijas avots : https://lv.wikipedia.org/wiki/Gaisa_pies%C4%81r%C5%86ojums 

Cilvēka negatīvā ietekme uz litosfēru

''Eco Baltia'' savā mājaslapā ir publicējusi pētījumu par cīņu ar sadzīves atkritumu izmešanu neparedzētās vietās. Cilvēki atbildējuši uz jautājumiem kā cīnīties ar šo problēmu.
 43% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka efektīvākais veids, lai cīnītos ar apkārtējās vides piesārņošanu ar sadzīves atkritumiem, ir lielāki sodi par atkritumu mešanu tiem neparedzētās vietās.Vēl kā risinājumu cīņai ar vides piesārņošanu cilvēki (57%) minējuši nepieciešamību novietot lielāku skaitu atkritumu konteineru. 43% iedzīvotāju norādījuši, ka labs veids cīņai ar atkritumu izmešanu dabā ir arī cilvēku izglītošana.Trešdaļa jeb 34% iedzīvotāju uzskata, ka cīņai ar atkritumiem varētu palīdzēt arī pretrunīgi vērtētā iepakojuma depozīta sistēmas izveide.  24% aptaujāto atbalsta dažādas akcijas specifisko atkritumu savākšanai, bet 22% uzskata, ka biežāk jāorganizē sakopšanas talkas.

„Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: „Diemžēl visā sabiedrībā vēl nav nostiprinājusies apziņa, ka par pašu radītājiem atkritumiem arī pašiem ir jāatbild. Neskaitot sadzīves atkritumus, ik gadu mūsu apkārtējā vidē nelegāli tiek izgāztas vismaz 100 000 tonnas nelegālo būvgružu, kas rada kaitējumu videi, dzīvniekiem un arī cilvēkiem. Tie ir aptuveni 2500 vilcienu vagoni pilni ar būvgružiem, kas nonāk dabā un no tā ciešam mēs visi. Šobrīd negodprātīgajiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir lētāk un vienkāršāk atkritumus izgāzt dabā, jo noķert viņus „pie rokas” un pēc tam sodīt ir ļoti grūti. Taču par viņu bezatbildīgās rīcības sekām samaksā pārējie – zemes īpašnieki, pašvaldības un apkārtējie iedzīvotāji. Lai cīnītos ar šo problēmu, svarīga ir ikviena cilvēka līdzdalība.''

Atsauce: http://www.ekobaltija.lv/lv/jaunumi/petijums-43-iedzivotaju-atbalstitu-lielakus-sodus-cinai-pret-vides-piesarnosanu-ar-atkritumiem/

Atmosfēra

Atmosfēra ir gāzu (gaisa) apvalks, ko gravitācija notur pie zemes virsmas un kas griežas kopā ar zemi.
Galvenās atmosfēras sastāvdaļas ir slāpeklis (78%) un skābeklis (21%),  mazāk par 1% - oglekļa dioksīds, cēlgāzes.
Atmosfēra sastāv no pieciem dažādos augstumos izvietotiem slāņiem ( katram atmosfēras slānim ir citādas īpašības, piemēram, temperatūra, gaisa retinājums) :

• Troposfēra -  ir zemes virsmu aptverošais slānis.
• Stratosfēra - ir zemes atmosfēras slānis 11 līdz 50 km augstumā
• Mezosfēra - ir zemes atmosfēras slānis 50 līdz 85 km augstumā
• Termosfēra - ir zemes atmosfēras slānis 85 līdz 500 km augstumā
• Eksosfēra- ir zemes atmosfēras slānis 500 līdz 1000 km augstumā

Atsauce:  https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/b/be/Atmosferas_slani.jpg
L.Sausiņa, Bioloģija vidusskolai 2.daļa, 11.-12.llp ISBN 978-9934-0-0299-1

Aicinājums saudzēt vidi, būt atbildīgākiem par saviem darbiem, kas ietekmē vidi

Atceries - katrai cilvēka darbībai ir savas sekas - esi atbildīgs!

Video: Zemgales Vidusskolas video konkursam ''Latvijai BŪT zaļai!''

Litosfēra - jautājumi un atbildes

Kas ir litosfēra?
Litosfēra – Zemes ārējā, viscietākā daļa, kas ietver Zemes garozu un mantijas augšējo daļu līdz astenosfērai jeb apmēram 200 km dziļumam

Kas ir Zemes garoza?
Zemeslodes cietais, ārējais apvalks.

Kāda pēc uzbūves ir litosfēra?
Litosfēra pēc uzbūves ir heterogēna un sarežģīta.

No cik elementiem pārsvarā sastāv litosfēra? Kuri ir galvenie divi elementi?
No 8 ķīmiskajiem elementiem, kuru vidū galvenie ir skābeklis un silīcijs.

Atsauce: http://www.geo.lu.lv/

Zemes apvalki

Atmosfēra 

Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks. To var uzskatīt par barjeru, kas pasargā dzīvības procesus uz Zemes.

Hidrosfēra

Hidrosfēra  ir Zemes apvalks, kuru veido ūdens. (Okeāni, jūras, ezeri, upes, purvi un citi iekšzemes ūdeņi, kā arī pazemē esoši ūdeņi  (gruntsūdeņi)).

Litosfēra

Par litosfēru sauc Zemes ārējo cieto daļu. Tā ietver Zemes garozu un mantijas augšējo daļu.

Biosfēra

Par biosfēru sauc Zemes daļu, kurā ir izplatīti dzīvie organismi. Biosfēra aptver augšējo litosfēras daļu, apakšējo atmosfēras daļu (troposfēru) un visu hidrosfēru.

Atsauce: http://www.uzdevumi.lv/p/biologija/10-klase/organismi-un-to-dzives-vide-11313/re-4987c82e-bd17-46c6-bebc-c9dc22073ba2